Korozijas pakāpes noteikšana šūnveida serdes materiālos ir atkarīga no korozijas veida, atrašanās vietas un materiāla. Šeit ir konkrētās metoloģiskais sadalījums
Virsmas korozija: Alumīnija šūnveida šūnās ir redzami kauliņi, balti plankumi vai lobīšanās; aramīda šūnām kļūst tumšāka krāsa un kļūst trauslas.
Elektroķīmiskā korozija: vissmagākā gadījumā, ja alumīnija šūnveida šūnas saskaras ar oglekļa šķiedras paneļiem, kas izpaužas kā korozijas bedrītes vai elektrolīta pēdas šūnveida šūnās.
Saskarnes korozija: rodas savienojuma vietā starp serdes materiālu un paneli, izraisot atslāņošanos un pūslīšu veidošanos, kas ir bieži sastopams strukturālo bojājumu cēlonis.
Vizuāla pārbaude: ievērojiet krāsas izmaiņas, pelējuma plankumus, pūslīšu veidošanos vai pulverveida vielas.
Izmēru mērīšana: Izmēriet biezumu ar suportiem un salīdziniet to ar sākotnējo vērtību, lai noteiktu kompresijas deformāciju.
Trieciena pārbaude: klausieties skaņas izmaiņas; dobas vai blāvas skaņas var norādīt uz iekšēju koroziju vai atslāņošanos.
Nesagraujošā pārbaude: ultraskaņas C-skenēšana vai rentgenstaru defektu noteikšana{2}} var precīzi noteikt korozijas apmēru un dziļumu.
Laboratorijas analīze: korozijas ātrums tika mērīts ar gravimetrisko metodi, un oksīda plēves šķērsgriezums{0}} tika novērots ar skenējošu elektronu mikroskopiju.
Materiāla atšķirība
Alumīnija šūnveida: jutīga pret punktveida un elektroķīmisko koroziju; pievērsiet uzmanību korozijas bedrēm poru malās.
Aramīda šūnveida: Izturīgs pret ķīmisko koroziju, bet šķiedras var kļūt trausls ultravioletā starojuma vai mitruma ietekmē.
Papīrs šūnveida: Visjutīgākais pret mitrumu; korozija izpaužas kā pelējuma augšana un izturības samazināšanās.